Monday, March 24, 2008

უბრალო დაბიდან სათხილამურო კურორტამდე

samTo-saTxiamuro kurorti gudauri zRvis donidan 1196 metris simRleze, Tbilisidan 120 kilometrSi mdebareobs. ganTavsebulia kavkasiis samxreT ferdobze stefanwmindisa da duSeTis raionebis sazRvarze. saTxilamuro sezoni uxvTovliania da dekembridan aprilamde grZeldeba. saTxilamuro gzebis saerTo sigrZe 27 kilometria.

daba gudauri, rogorc saTxilamuro kurortis idea gaCnda gasuli saukunis 70-iani wlebis dasawyisSi. im dros arsebobda bavSvTa respublikuri saTxilamuro skola, romlis direqtori iyo zurab maisuraZe. masTan erTad muSabdnen am saqmis enTuziastebi: vaxtang miqelaZe, gela miqaberiZe, dima TofuriZe, levan lorTqifaniZe, murman iaSvili, nukri kotrikaZe.

profesionalebis garda am enTuziastebis jgufs warmoadgendnen geologebi, arqeologebi, kibernetikosebi da arqiteqtorebi. maT ar akmayofilebdaT is, rom sabWoTa skola bavSvebs codnis garda ar aZlevda im ZiriTad adamianur faseulobebs, rogoricaa: megobroba, gasaWirSi erTmaneTis gverdiT dgoma. amitom saTxilamuro skolis xelmZRvaneloba cdilobda, zamTris cud, arakomfortul pirobebSi maT Segirdebs erTmaneTis Tanadgomisa da urTierTgatanis Tvisebebi SeeZinaT.

garda zamTarisa, es bavSvebi zafxulSic dahyavdaT Sekrebebze da aCvenebdnen qarTuli istoriul Zeglebs. ase maT mTeli saqarTvelo moiares. sportskolis xelmZRvaneloba Tvlida, rom aman Zalian kargi Sedegi gamoiRo, maTi aRsazrdelebi Zalian gansxvavdebodnen e.w. `asvaltoidi~ bavSvebisgan, romelTac Tbilisis quCebis garda, sxva ram ar enaxaT.

im periodisaTvis popularuli saTxilamuro kurortad bakuriani iTvleboda, romelic ukve gadatvirTuli iyo damsveneblebiT, amitom respublikuri saTxilamuro skolis mesveurebma daiwyes ukeTesi adgilis Zebna. isini dadiodnen zamTar-zafxul da mTebs aTvalierebdnen. maT jer zafxulSi Seiswavles gudauri, Seafases, rogori iyo mTis ferdi da sad SeiZleboda sabagiros dadgma. zafxulSive mixvdnen, rom am alpur zonaSi kargi pirobebi iqneboda. xeebi ar iyo, rac niSnavda kidev erTi pluss saTxilamurod.

rodesac zamTarSi mividnen, naxes Tovlis maRali safariT dafaruli mTis plato. swored maSin gaCnda gudauris saTxilamuro zonad gadaqcevis idea.

1980 wels daidga 500 metriani sabagiro gza sportskolis bavSvebiSTvis da maSin dayavdaT bavSvebi Tbilisidan gudaurSi savarjiSod, maSin pirveli Sekreba Catarda qveSeTis internatSi, mere tardeboda fasanauris turbazaSi.

dima TofuriZe (saqarTvelos saTxilamuro asociaciis prezidenti, centraluri sportis saxeobebis skolis direqtori):

`jer yovel SabaT kvira davdidiT, mere moimata bavSvebis raodenobam da radgan ver veteodiT, mogviwia gaCereba qvemoT fasanauriSi, qveSeTSi, mleTaSi da iqedan avtobusebiT vatarebdiT am bavSvebs. gudauri gaxda popularuli da vinc icoda Txilamurebi mSoblebTan erTad amodioda qalaqidan. im patara bugelze iyo erTi ambavi. mitovebuli `mairamas saxlic~ SevakeTeT da iqac vcxovrobdiT. ese uwylod da usaWmelod davdiodiT iq, feCebiT viWvartlebodiT. axala pirvel gamoSveba bavSvebs TavianTi skolebi aqvT~.

Tavdapirvelad nel-nela aaSenes saxli. iSoves ori koteji. exmarebodaT sxvadasxva xalxi. maT Soris, sandro glurjiZe, romelic maSin sasoflo mSeneblobis ministris moadgile iyo. saqme keTdeboda sruliad enTuziazmiT.

am adamianebma moaxerxes da daintereses suliko xabeiSvili, romelic maSin cekas mdivani iyo. mas hqonda saTxilamur gamocdileba, uyvarda mTa da TviTonac CaerTo. mere daidga ufro grZeli sabgiro, romelmac 2-3 weli imuSava. marTalia cudad funqcionirebda es sabagiroebi, `mazuTebi~ cvioda, magram saSualebas iZleoda damsvenebebs esriala da bavSvebs evarjiSa.

maSin ukve kargi gundi hyavda sportskolas. ufrosi asakis bavSvebi ZiriTadad sul gudaurSi iyvnen, Cadiodnen qveSeTSi imisTvis, rom skolis gamocdebi CaebarebinaT.

s. xabeiSvilis meSveobiT eduard SevardnaZec dainteresda da gadawyda, rom gaekTebuliyo didi samTo-saTxilamuro kurorti. maSin sabWoTa kavSirSi leopold bausbergi avstrieli biznesmeni Camovida, romelmac pirveli evropuli klasis sastumroebi aaSena sabWoTa sivrceSi. es iyo moskovSi, peterburgSi, taSkentSi, aseve gudaurSi. fuli gamoiyo sabWoTa kavSiris rezervebidan, e. SevardnaZis da s. xabeiSvilis meSveobiT. 1988 wels gaixsna sastumro `marko polo~ da is sabagiroebi, romlebic axlac funqcionirebs.

ramdenime weliwadi gudaurs Cavardna Hhqonda. kavkasiis regionSi ori didi miwisZvra moxda: somxeTSi, qalaq spitakSi (1988w.) da saqarTveloSi, romlis epicentri iyo raWa(1991w.). specialistebis azriT, am seismurma movlenebma uaryofiTad imoqmeda gudauris ganviTarebaze. amave periodSi daiwyo saqarTvelos erovnuli moZraoba, rasac Tan axlda militaristuli eqsesebi. es movlenebi bunebrivad xels uSlida turizmis ganviTarebas da aSinebda turistebs.

aRniSnuli Znelbedobis miuxedavad, gudauri rogorc kurorti mainc ganviTarda da misi mniSvneloba gaizarda. gudauri saqarTvelosTvis aris erT-erTi brendi, saxeli, romelic saTxilamuro samyaroSi Zalian cnobadia. ician, rom kavkasiaSi aris kargi kuroti da mas hqvia gudauri. amaSi gansakuTrebiT didi wvlili Seitana vetmfrenebiT srialma e.w. heliskim. am serviss turistebs kompania `alpin Treveli~ sTavazobs. `alpin Trevels~ ronald breereri xelmZRvanelobs da ukve 15 welia, rac am mimarTulebiT muSaoben. heliski ucxoeTSi praqtikulad aRar arsebobs. `mwvaneebi~ cxovelTa dacvis mizniT, vetmfrenebiT srials mwvaved aprotesteben.

rezo adamia (baqteriofagiis institutis direqtori, moTxilamureTa yofili mwvrTneli) :

`heliski turizmis egzotikuri da gansakuTrebuli saxea. STambeWdavia, rodesac Wauxebze dajdebi vetmferniT da iqidan TxilamuriT modixar. sruliad waruSlel STabeWdilebas tovebs. me mqonda saSualeba mesriala am vetmfreniT turistebTan erTad da marTlac uzarmazari STabeWdilebaa.~

rezo adamias TqmiT, mas Semdeg, rac prezidentis fondidan fuli gamoiyo da sabagiroebi garemontda, gudauri `meore sunTqvis gaxsnas cdilobs.~ ukve funqcionirebs sabagiro, romlis bolo simaRlea 3006 metri. wels ki eqspluaaciaSi Seva mexuTe sabagiro, romlis maqsimaluri simaRle 3150 metri iqneba.

gudauris warmadobas aferxebs ganviTarebis generaluri gegmis ararseboba. arqiteqtorma levan lorTqifaniZem, romelsac ekuTvnis bakurianis gen. gegma, daiwyo gudauris ganviTarebs gegmaze muSaoba, magram saxelmwifosTvis am mimarTulebiT muSaoba araprioritetuli aRmoCnda da amitom gudauris gen. gegmaze muSaoba doebiT Sewyda.

levan lorTqifaniZe (arqiteqtori):

`samwuxarod, ar ar aris gen.gegma, romelic Zalian mniSvnelovania gudaurisTvis, radgan kerZo sakuTrebis pirobebSi Tu ar daregulirda mSenebloba , Zalian rTuli situacia ESeiqmneba. me vTvli, rom pirveli rigis amocana aris, saswrafod moxdes gen.gegmis damuSaveba. aq Sendeba iriTadad iseTi binebi, romlebic bere iyideba da ara iseTi nagegbobebi, romelis saWiroa gudaurisTvis pirvel rigSi. aris bevri sakiTxebi, romlebic mTavrobis gadasawyvetia. gudauri ekuTvnis 2 raions. naxevari aris duSeTis, naxevari yazbegis. sazRvari sastumro `marko poloze gadis. mosagvarebelia marTvelobis sakiTxi.~

levan lorTqifaniZis TqmiT, gen.gegmis mTavari daniSnulebaa, teritoriis gegmazomierad ganaSenianeba, sabagiro gzebis, sacxovreblebis da momsaxureobis obieqtebis harmoniuli ganviTareba. aseve wylis damatebiTi rezervebis moZieba.

axla gudarSi 6 sportskolaa. `centrluri zamTris saxeobebis sportuli skola~ meriis daqvedebarebaSia. mxlod es skolaa saxelmwifos dotaciaze, daarCeni yvela komerciulia.

miuxedavad imisa, rom gudaurSi jerjerobiT ar arsebobs gamarTuli imfrastruqtura, is mainc aris Sida da gare turistebis dainteresebis obieqti. gudaurs sxva kurortebTan kokurenciaSi xels uwyobs Tavisi unikaluri klimati, bevri mziani dRe da uxvi Tovli.

Tovlis didi safari, gudauris mTavari konkurentuli resursia, ris simciresac ganicdian globaluri daTbobis pirobebSi evropuli saTxilamuro kurortebi. amitom sul ufro met evroპel moTxilamures elodeba gudauri.